Vēl nesen mikroskops un teleskops bija visai vienkāršas ierīces vienā ziņā: cilvēks raudzījās okulārā un pats sprieda, ko tieši redz. Mūsdienās situācija pakāpeniski mainās. Mūsdienu ierīcēs ienāk mākslīgais intelekts, kļūstot par sava veida palīgu novērotājam.
Īpaši pamanāms tas ir digitālajos mikroskopos un viedajos teleskopos. Kamera uzņem attēlu, programmatūra to apstrādā, bet mašīnmācīšanās algoritmi palīdz izcelt detaļas, kuras cilvēkam var būt grūti saskatīt no pirmā acu uzmetiena.
Mikroskops sāk ne tikai rādīt
Izmantojot parastu mikroskopu, daudz kas ir atkarīgs no lietotāja pieredzes. Ir pareizi jāiestata asums, apgaismojums un palielinājums, kā arī jāsaprot, kam tieši pievērst uzmanību. Skolēnam vai cilvēkam, kurš pirmo reizi nolēmis mikroskopā aplūkot augu, kukaini vai minerālu, tas ne vienmēr ir vienkārši.
Mākslīgais intelekts spēj uzņemties daļu šī darba. Tas var palīdzēt uzlabot attēlu, samazināt digitālo troksni, izcelt objektu kontūras un automātiski atrast interesējošās detaļas. Dažās sistēmās algoritmi spēj atpazīt konkrētus objektus vai salīdzināt iegūto attēlu ar jau esošiem datiem.
Parastam lietotājam tas nozīmē visai vienkāršu lietu: mazāk laika tiek patērēts ierīces iestatīšanai, bet vairāk – pašiem novērojumiem.
Piemēram, cilvēks aplūko auga lapu. Kamera uzņem attēlu, programma padara to skaidrāku, bet algoritms var palīdzēt pievērst uzmanību virsmas struktūrai vai atsevišķiem elementiem, kas ar neapbruņotu aci ir grūti saskatāmi.
Tomēr mākslīgais intelekts nepārvērš jebkuru mikroskopu laboratorijā. Ja optika ir nekvalitatīva vai kamera nespēj nodrošināt nepieciešamo detalizācijas pakāpi, programmatiska apstrāde nespēs radīt reālas, bet trūkstošas detaļas. Tas ir būtisks ierobežojums, par kuru dažkārt tiek aizmirsts.
Kas notiek ar teleskopiem
Astronomijā mākslīgā intelekta ietekme ir vēl pamanāmāka. Kosmosa novērošana ir sarežģītāka nekā uz galda esoša objekta aplūkošana. Debesis nepārtraukti mainās, attēls var būt vājš, turklāt Zemes atmosfēra traucē iegūt skaidru attēlu.
Viedie teleskopi izmanto kameras un datorapstrādi, lai automātiski atrastu debess objektus, sekotu to atrašanās vietai un apvienotu daudzus kadrus vienā augstākas kvalitātes attēlā.
Tieši šeit ikviens var īpaši labi saskatīt moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Agrāk noteiktiem novērojumiem bija nepieciešamas zināšanas astronomijā un visai nopietns aprīkojums. Tagad daļu iestatījumu var veikt automātiski, izmantojot lietotni.
Lietotājs izvēlas interesējošo objektu — piemēram, Mēnesi, planētu, galaktiku vai miglāju —, bet sistēma palīdz to atrast un uzsākt novērošanu. Uzņemšanas laikā programmatūra var apvienot secīgus kadrus, uzlabojot gala attēlu.
Mākslīgais intelekts padara novērojumus pieejamākus.
Galvenās pārmaiņas nav saistītas tikai ar attēla kvalitāti. Mikroskopi un teleskopi pakāpeniski kļūst saprotamāki cilvēkiem, kuriem iepriekš nav bijusi saskare ar šādām ierīcēm.
Teleskops var norādīt, kas atrodas izvēlētajā debess apgabalā. Digitālais mikroskops spēj automātiski apstrādāt attēlu un palīdzēt atrast interesantu zonu. Nākotnē šādas funkcijas var kļūt vēl ierastākas: ierīces ne tikai rādīs attēlu, bet arī skaidros lietotājam, ko tajā iespējams saskatīt.
Tomēr galīgais lēmums paliek cilvēka ziņā. Mākslīgais intelekts var izcelt objektu, uzlabot attēlu vai piedāvāt iespējamu skaidrojumu, taču tas nenozīmē, ka tā secinājums vienmēr ir pareizs.
Faktiski mikroskopi un teleskopi no vienkāršiem novērošanas rīkiem pārtop par digitāliem pētniecības instrumentiem. Un tās, iespējams, ir visinteresantākās pārmaiņas: lai atklātu mikropasauli vai kosmosu, cilvēkam sākumā ir nepieciešams arvien mazāk speciālo zināšanu.
Mākslīgais intelekts neaizstāj cilvēka acis. Drīzāk tas palīdz šīm acīm saskatīt vairāk.
