Vācijā top pasaulē augstākā vēja turbīna – 365 metru milzis apgādās ar elektrību 7500 mājsaimniecību

Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē, top pasaulē augstākā vēja turbīna, kas ir nozīmīgs solis valsts pārejā uz atjaunojamo enerģiju.

365 metrus augstā būve netālu no Šīpkavas (Schipkau), bijušajā Lausicas ogļrūpniecības reģionā, pēc pabeigšanas būs augstāka par Eifeļa torni. Projekts kļuvis par vienu no spilgtākajiem Vācijas pārejas uz tīru enerģiju simboliem, vienlaikus raisot diskusijas par valsts enerģētikas nākotni, rūpniecību un vietējo kopienu attīstību.

Projektu īsteno Drēzdenes inženierijas uzņēmums Gicon. Nesen būvlaukumā ar milzīgu celtņu palīdzību tika uzstādītas simtiem tonnu smagas tērauda konstrukcijas. Neraugoties uz sarežģītiem laikapstākļiem, būvdarbi pēdējās nedēļās ritējuši strauji.

Plānots, ka turbīna sāks darboties vēl līdz šā gada beigām. Tās lielās rotora lāpstiņas uztvers spēcīgākus un stabilākus vējus lielā augstumā, kas ļaus saražot ievērojami vairāk elektroenerģijas nekā tradicionālajām sauszemes vēja turbīnām.

Spēs apgādāt ar elektrību 7500 mājsaimniecību

Pēc Gicon dibinātāja Johena Grosmana (Jochen Grossmann) teiktā, turbīna saražos pietiekami daudz elektroenerģijas aptuveni 7500 mājsaimniecību apgādei. Viņš norāda, ka tās ražība būs salīdzināma ar jūras vēja turbīnām, lai gan šī atradīsies uz sauszemes. Parasti jūras vēja turbīnas ir efektīvākas, jo jūrā vējš ir stiprāks un vienmērīgāks.

Projektam piešķirts 20–30 miljonu eiro finansējums no Vācijas valsts tehnoloģiju attīstības aģentūras. Tas ir daļa no valsts ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas, kuras mērķis ir samazināt atkarību no oglēm, naftas un kodolenerģijas.

Vācija pēdējās atomelektrostacijas slēdza 2023. gadā un turpina atteikšanos no elektroenerģijas ražošanas ar oglēm. Pērn gandrīz 59 % no Vācijā saražotās elektroenerģijas nodrošināja atjaunojamie energoresursi, un vēja enerģija joprojām ir viens no svarīgākajiem elektroenerģijas avotiem valstī.

Enerģētiskā neatkarība kļuvusi par prioritāti

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kas būtiski ietekmēja Eiropas gāzes piegādes, Vācija paātrināja centienus stiprināt vietējo enerģijas ražošanu. Papildu bažas par energoapgādes drošību radījusi arī ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos.

Johens Grosmans uzsver, ka Vācijai ir ierobežoti dabas resursi, tādēļ vēja un saules enerģija ir galvenais ceļš uz klimata mērķu sasniegšanu un lielāku enerģētisko neatkarību. Viņaprāt, šādi projekti palīdzēs ilgtermiņā samazināt atkarību no importētā fosilā kurināmā.

Projekts izraisījis arī politiskas diskusijas

Tomēr vēja turbīnas būvniecība izraisījusi kritiku no partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas apšauba lielo vēja parku ietekmi uz vidi un vietējām kopienām. Daļā Austrumvācijas, kur pēc ogļrūpniecības samazināšanās zudušas daudzas darbvietas, pieaugusi arī vietējo iedzīvotāju neapmierinātība.

AfD reģionālā deputāte Birgita Besina (Birgit Bessin) uzskata, ka vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu būt lielākai ietekmei uz šādu projektu īstenošanu. Viņa atsaucas uz mednieku un tuvējā lidlauka apsaimniekotāju bažām, kā arī uzskata, ka kodolenerģija joprojām ir piemērotāks zemu emisiju elektroenerģijas avots.

AfD paudusi bažas arī par mikroplastmasas daļiņām, kas varētu rasties no rotora lāpstiņām, taču līdzšinējie zinātniskie pētījumi nav apstiprinājuši, ka pašreizējais iedarbības līmenis radītu risku cilvēku veselībai. Vides institūcijas turpina uzraudzīt šo jautājumu, attīstoties turbīnu tehnoloģijām.

Tikmēr kanclera Frīdriha Merca valdība ieņēmusi piesardzīgāku nostāju attiecībā uz atjaunojamās enerģijas strauju paplašināšanu nekā iepriekšējā valdība. Ekonomikas ministre Katerīna Reihe paziņojusi par plāniem būvēt jaunas ar dabasgāzi darbināmas elektrostacijas, lai nodrošinātu stabilu elektroapgādi laikā, kad vēja un saules enerģijas ražošana ir nepietiekama.

Pēdējos gados Vācijā ievērojami pieaugušas elektroenerģijas cenas. Pēc satricinājumiem pasaules gāzes tirgū un ģeopolitiskajiem konfliktiem enerģijas izmaksas būtiski pieauga, un uzņēmēju organizācijas brīdinājušas, ka augstās cenas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un rūpniecības konkurētspēju.

Vietējie iedzīvotāji cer uz zemākiem elektrības rēķiniem

Šīpkavas mērs Klauss Pricels (Klaus Prietzel) vēlas, lai vietējie iedzīvotāji gūtu tiešu labumu no projekta. Viņš pieļauj iespēju, ka nākotnē pašvaldība varētu pārņemt turbīnas īpašumtiesības, kas palīdzētu samazināt elektroenerģijas izmaksas vietējām mājsaimniecībām.

Jau tagad iedzīvotāji, kuri dzīvo pie esošajiem vēja parkiem, ik gadu saņem aptuveni 80 eiro no vēja parku ieņēmumiem. Pašvaldības uzskata, ka šāda peļņas sadale veicina sabiedrības atbalstu atjaunojamās enerģijas projektiem, lai gan AfD to dēvē par politisku motivēšanas instrumentu.

Šīpkavas turbīna ir ne tikai iespaidīgs inženiertehnisks projekts, bet arī simbols Vācijas centieniem līdzsvarot klimata mērķus, ekonomiskās intereses un politiskās domstarpības. Turpinoties būvniecībai, paredzams, ka šis projekts ietekmēs turpmākās diskusijas par Eiropas enerģētikas pāreju un rūpniecības nākotni.