 |
| Attēls izveidots, izmantojot mākslīgo intelektu |
Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana Latvijā un Baltijas valstīs no pilotprojektu stadijas pāriet fundamentālas ekonomiskās stratēģijas līmenī. Runa vairs nav tikai par tērzēšanas robotu izmantošanu ikdienā, bet gan par sistemātisku algoritmu integrāciju valsts pārvaldē, medicīnā un nozīmīgākajās uzņēmējdarbības nozarēs.
Galvenie virzītājspēki: Mākslīgā intelekta centrs un ekosistēma
Latvijā ir izveidots institucionālais pamats neironu tīklu tehnoloģiju attīstībai. Nacionālā mākslīgā intelekta centra (Mākslīgā intelekta centrs) izveide un īpašas regulatīvās vides jeb «smilškastes» attīstība ļauj droši testēt algoritmus reālos apstākļos.
Galvenās valsts līmeņa prioritātes:
* Proaktīvi valsts pakalpojumi: pāreja uz modeli, kurā pilsoņiem un uzņēmumiem automātiski tiek nodrošināti pabalsti, nosūtīti paziņojumi un izsniegtas atļaujas, digitālajai sistēmai darbojoties bez nepieciešamības iesniegt papīra dokumentus.
* Smilškastes augsta riska AI sistēmām: lēmumu pieņemšanas un personas datu apstrādes algoritmu testēšana, ievērojot Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta (EU AI Act) standartus.
* Medicīniskā diagnostika: augstas veiktspējas AI serveru, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes resursu, izmantošana agrīnai onkoloģisko slimību atklāšanai un tomogrāfijas datu analīzei.
Uzņēmējdarbības prakse: no mārketinga līdz procesu optimizācijai
Saskaņā ar analītiķu un banku sektora pētījumiem jau vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas uzņēmumu regulāri izmanto AI savā ikdienas operatīvajā darbībā.
Aktīvākās pielietojuma jomas komercsektorā:
* Klientu apkalpošana un mārketings: aptuveni 39% uzņēmumu izmanto AI piedāvājumu personalizēšanai, automātiskai klientu pieprasījumu apstrādei un tirgus analīzei.
* Dokumentu aprites automatizācija: grāmatvedība, līgumu analīze un sākotnējā fintech analītika arvien biežāk tiek uzticēta specializētiem valodas modeļiem.
* Loģistika un noliktavu uzskaite: preču piegādes maršrutu optimizācija Baltijas reģionā, ņemot vērā satiksmes intensitāti un laikapstākļus.
Galvenais izaicinājums: prasmes un šķēršļi
Uzņēmēju aptaujas liecina, ka galvenais ierobežojošais faktors nav tehnoloģiju noraidīšana, bet gan speciālistu trūkums ar atbilstošām zināšanām un prasmēm. Reaģējot uz šo situāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar partneriem ir uzsākusi nacionālās digitālo prasmju apmācības programmas pedagogiem, studentiem un jau strādājošiem speciālistiem.
