Mākslīgais intelekts pakāpeniski kļūst par kosmosa tehnoloģiju sastāvdaļu. Ja agrāk vairumu lēmumu attiecībā uz pavadoņiem un kosmiskajiem aparātiem pieņēma operatori uz Zemes, tad mūsdienu sistēmas iegūst arvien plašākas iespējas patstāvīgi analizēt datus, veikt navigāciju un izpildīt atsevišķas darbības.
Viena no galvenajām jomām ir mākslīgā intelekta izmantošana tieši uz satelītu klāja. Tā vietā, lai uz Zemi nosūtītu visu iegūto informācijas apjomu, kosmiskais aparāts var veikt datu sākotnējo apstrādi un pārraidīt tikai svarīgākos rezultātus. ESA jau izmanto un pēta šādas tehnoloģijas satelītattēlu apstrādei un objektu noteikšanai uz Zemes virsmas.
2026. gadā NASA paziņoja par ģeotelpiskā AI modeļa "Prithvi" izvietošanu uz divām orbitālajām platformām. Modelis ir paredzēts Zemes novērošanas uzdevumiem un demonstrē, kā daļa datu analīzes pakāpeniski tiek pārcelta tieši uz kosmosu.
Autonomie pavadoņi
Nākamais solis ir padarīt pavadoņus patstāvīgākus. Mākslīgais intelekts var palīdzēt tiem analizēt aprīkojuma stāvokli, izvēlēties darbības un reaģēt uz izmaiņām bez pastāvīgas operatoru iejaukšanās.
Piemēram, ESA izstrādā augsti autonomu satelītu sistēmu koncepcijas un apsver mākslīgā intelekta izmantošanu atsevišķu satelītu un veselu satelītu grupējumu vadībai. Tas ir īpaši svarīgi, pieaugot kosmisko aparātu skaitam orbītā.
Mākslīgo intelektu var izmantot arī kosmisko sistēmu tehniskā stāvokļa uzraudzībai. ESA projekta ORBIT-STAR ietvaros pētnieki ir izstrādājuši demonstrācijas sistēmu, kas analizē Starptautiskās kosmosa stacijas telemetrijas datus, palīdz atklāt iespējamās kļūmes un noteikt pasākumus turpmāku problēmu novēršanai.
Navigācija bez pastāvīga sakara ar Zemi
Tālām kosmiskajām misijām īpaši svarīga kļūst autonomā navigācija. Jo tālāk no Zemes atrodas aparāts, jo vairāk laika nepieciešams komandu pārraidīšanai un atbildes saņemšanai.
2026. gada augustā NASA ziņoja par paplašinātās misijas "Starling" rezultātiem; tās ietvaros nelieli pavadoņi testēja navigāciju, kas nav atkarīga no ierastā navigācijas tīkla. Sistēma FALCON izmantoja kosmosā esošu objektu novērošanu, lai noteiktu aparāta atrašanās vietu. Šādas tehnoloģijas tiek uzskatītas par pamatu nākotnes pavadoņu grupējumiem Mēness tuvumā un citām autonomām kosmosa misijām.
Mākslīgais intelekts Mēness un planētu izpētei
Autonomija ir īpaši svarīga robotiem, kas darbojas uz citu debess ķermeņu virsmas. Uz Mēness vai Marsa aparāts var saskarties ar situāciju, kad nav iespējams ātri saņemt norādījumus no Zemes.
2026. gada jūnijā ESA uzsāka atsevišķu programmu "Embodied Intelligence for Autonomous Space Systems" ("Iemiesotais intelekts autonomām kosmosa sistēmām") , kuras mērķis ir radīt kosmosa robotus, kas spēs patstāvīgi uztvert apkārtējo vidi, pieņemt lēmumus un veikt darbības. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nākotnes robotiem Mēness izpētei.
2026. gada septembrī NASA arī ziņoja par mākslīgā intelekta sistēmas ASTRA lauka izmēģinājumiem; šī sistēma paredzēta nākotnes autonomajām zinātniskajām misijām. Tehnoloģijai jāpalīdz robotizētajām sistēmām izvēlēties pētniecībai visinteresantākos objektus, kā arī efektīvāk izmantot pieejamo laiku un resursus.
Kosmoss kļūst arvien autonomāks.
Mākslīgā intelekta attīstība maina pašu pieeju kosmiskajām misijām. Satelīts vai robots pakāpeniski pārveidojas no ierīces, kas saņem komandas no Zemes, par sistēmu, kas spēj patstāvīgi analizēt situāciju un veikt daļu uzdevumu.
Tomēr tas nenozīmē pilnīgu atteikšanos no cilvēka veiktas vadības. Kosmosa AI sistēmām jādarbojas ierobežotu skaitļošanas resursu, sakaru aizkaves un augstas kļūdas cenas apstākļos. Tādēļ uzticamība, algoritmu pārbaude un kontroles iespējas joprojām ir galvenās prasības. ESA īpaši uzsver nepieciešamību droši ieviest AI kosmosa sistēmās.
Kas tālāk?
Tuvākajos gados mākslīgais intelekts var kļūt par vienu no galvenajiem jauno kosmisko sistēmu elementiem:
* AI satelīti — datu apstrāde tieši orbītā;
* Autonomous Navigation — autonoma navigācija;
* AI kosmosa robotika — autonomi roveri un roboti;
* AI Zemes novērošana — Zemes virsmas analīze;
* AI Mission Control — misiju vadības automatizācija;
* AI Space Swarms — mazu pavadoņu grupu savstarpējā mijiedarbība;
* AI Deep Space — autonomiska aparātu darbība tālu no Zemes.
AI un kosmosa nozares mijiedarbības pamatideja nav aizstāt cilvēku kosmosā, bet gan dot kosmiskajiem aparātiem iespēju patstāvīgi veikt uzdevumus situācijās, kad pastāvīgs sakars ar Zemi nav iespējams vai ir pārāk lēns.
Attīstoties šai tehnoloģijai, pavadoņi, visurgājēji un citi kosmiskie aparāti var kļūt arvien patstāvīgāki — sākot no datu apstrādes orbītā līdz lēmumu pieņemšanai citu pasauļu izpētes laikā.
